ĒŠANAS TRAUCĒJUMI
Informācija un atbalsts

KAS IR ĒŠANAS TRAUCĒJUMI

Ēšanas traucējumi (ĒT) ir specifiski, kompleksi, potenciāli dzīvību apdraudoši psihiski traucējumi, ko raksturo izmainīta domāšana par uzturu un ēšanu, ķermeņa masu, formu un attiecīga uzvedība un kas tālāk ietekmē psihosociālo adaptāciju un somatisko veselību. ĒT kā psihiatrisku traucējumu grupa klasificēti pēc specifiskām psiholoģiskām, uzvedības un psihosociālām pazīmēm.

ĒT tiek iedalīti trīs pamata grupās: anorexia nervosa (AN), bulimia nervosa (BN), atipiski ēšanas traucējumi (AT–ĒT).

Ēšanas traucējumu izplatība

ĒT lielākoties sākas agrīni un attīstās pakāpeniski: AN pārsvarā sākas 13—17 gadu vecumā, pēdējos gados arī 10—12 gadu vecumā, bet BN un kompulsīvā pārēšanās (KP) lielākoties attīstās pusaudžu un jauniešu vecumā. Ar ĒT pārsvarā slimo meitenes, jaunas sievietes līdz 30 gadu vecumam, vīrieši slimo retāk — aptuveni 10 % no visiem ĒT gadījumiem.

Ja ĒT netiek ārstēti, tie negatīvi ietekmē veselību un ĒT izraisītās fiziskās un psiholoģiskās sekas var būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti pieaugušā vecumā, tāpēc ir svarīga savlaicīga ĒT identificēšana un terapijas sākšana.

SPKC sagatavotais materiāls - Kas jāievēro saskarsmē ar cilvēku, kuram ir šī saslimšana?

ANOREKSIJA

Anoreksija ir tīši izraisīts badošanās stāvoklis. Visbiežāk saslimst 14–18 gadus jaunas meitenes, kuru profesija vai vaļasprieks prasa slaidu ķermeni kā, piemēram, dejotājas, vingrotājas, balerīnas un modeles. Saslimušo sieviešu un vīriešu attiecība ir aptuveni 10:1. Ar anoreksiju saslimušajiem bieži ir raksturīga atturība savu emociju izpaušanā, noslēgts raksturs, priekšzīmīga uzvedība. Viņi gūst panākumus kā skolā, tā darbā. Bieži viņi ir uzauguši prasīgās, mērķtiecīgās un uz panākumiem orientētās ģimenēs. Anorektiķiem ir raksturīga sevis vērtēšana tikai uz ķermeņa svara un figūras pamata – jo labāk spēj kontrolēt savu svaru, jo vairāk sevi uzskata par labāk un augstāk vērtējamu. Lasīt tālāk

BULĪMIJA

Bulīmija ir nopietna, dzīvībai bīstama saslimšana, kas raksturojas ar atkārtotām pārēšanās lēkmēm, kā arī ekskluzīvām rūpēm par ķermeņa masu. Pacients regulāri atbrīvojas no apēstā, piemēram, to izvemjot. Slimība izpaužas kā nekontrolējamas, regulāras pārēšanās lēkmes. Cilvēks pēc tam to visu izvemj. Ja vemšana mākslīgi tiek izraisīta biežāk nekā divas reizes nedēļā, tas ir liels drauds veselībai. Reizēm tiek lietoti arī caurejas līdzekļi. Nereti pēc pārēšanās seko ilga badošanās. Slimības galējā izpausmē cilvēks pēc katras ēdienreizes tualetē uzreiz atbrīvojas no apēstā. Lasīt tālāk

KOMPULSĪVĀ PĀRĒŠANĀS

Kompulsīvā pārēšanās ir mentāla saslimšana, slimnieks īsā laikā apēd ļoti lielu pārtikas daudzumu, bieži arī tad, ja nav izsalcis.
Kompulsīvās ēšanas gadījumā domas par lieko svaru un rūpes par figūru ir tikai ārējā maska. Patiesībā, līdzīgi kā bulīmijas gadījumā, šādi tiek kompensētas citas emocijas – stress, nomākums, skumjas, depresija, trauksmainība, dusmas, zems pašvērtējums un tamlīdzīgas sajūtas. Taču ēdiens tikai uz īsu brīdi dod apmierinājuma sajūtu – jau tūlīt pēc pārēšanās vietā nāk citas sliktās jūtas – kauns un vainas apziņa, sevis šaustīšana, turklāt šīs emocijas kompulsīvajiem ēdājiem ir vēl vairāk raksturīgas nekā bulīmijas slimniekiem. Lasīt tālāk